envoy wrote:Nu bet pa lielam tak tas pats ir arī otrā rakstā.
Tad lasi 2x
Pirmajā rakstā ir krāsviela ir pieminēta tikai kā noplūdes konstatēšanas līdzeklis, kaut gan pamatfunkcija krāsvielai ir informēt par kvalitātes pakāpi.
Tvnet.... Parasti antifrīzi tiek iekrāsoti zilā, nedaudz retāk zaļā vai sarkanā krāsā. Krāsojuma tonim nav nozīmes un tas kalpo, lai šķidrums būtu vieglāk pamanāms noplūdes gadījumā.
Delfi... Pastāv atšķirības starp zaļo un sarkano antifrīzu: pirmajam inhibītorvielas ir 6-7% no sastāva, kas nozīmē, ka antifrīzs pietiks apmēram vienam gadam. Savukārt, sarkanajam minētās vielas ir 20% no sastāva. Attiecīgi arī kalpošanas laiks pagarinās līdz pieciem gadiem.
Tvnet....Turklāt svarīga ir koncentrāta un ūdens optimālā attiecība 70:30%, kad ir viszemākā kristalizācijas un visaugstākā vārīšanās temperatūra.
Nav taisnība .Parasti optimālā koncentrāta jaukšanas attiecība un arī zemākās sasalšanas t iegūšana ir 50:50 Jebkuras nobīdes uz vienu vai otru pusi paaugstina kristalizācijas sākotnējo t
Tvnet.... Diezgan izplatīts ir maldīgais uzskats, ka "Tosols" der tikai prastajai krievu tehnikai, bet antifrīzs domāts smalkākiem rietumnieku ražojumiem, turklāt tos nekādā gadījumā nedrīkst jaukt kopā.
Delfi...Vēsturiski antifrīzs ir cēlies no tosola – līdzekļa, ko 1964. gadā izgudroja krievu armijas automašīnu vajadzībām un kas nodrošināja čuguna motoru neaizsalšanu. Tomēr, kā var noprast, zilais šķidrums bija izteikti agresīvs un mūsdienu alumīnija motoriem u.c. automašīns detaļām tas nederēja. Tāpēc tika izgatavots jauns, automašīnai draudzīgāks līdzeklis – antifrīzs.
Ir taču atšķirība, vai ne?