Līdz ko būs resursi tā darīs- kur metāls labs un biezs un iespējams nodrāzt rūsu- tur drāzīs, kur jāgriež un jāmetina- tur griezīs un metinās. Vēl ja būs viss tas remontējamais gals vienā gabālā apstrādāts no iekšpuses un ārpuses, tad vajadzētu turēties.ziedoniz wrote:Ko tu domā ar atšķirīgiem metāliem? Atšķirīga vecuma, ražojuma? Principā, ka tik bleķis un līdzīga biezuma, ja nevar atrast tādu pašu. Ļoti daudz nosaka arī tas, vai ir izgriezts viss rūsas pleķis ārā un ielikts jauns metāls vietā vai arī vecais rūsas pleķis ir izslīpēts. Tas gan tagad nenozīmē, ka katru rūsas pleķīti cm^2 lielumā ir jāgriež ārā - tā nav :D Es runāju par pleķiem, kur rūsa ir dziļi ieēdusies metālā un padarījusi to papīra biezumā, vai pat jau ir radies caurums. Kā arī, viens no galvenajiem priekšnoteikumiem ir tas, cik ilgi metāls stāv neapstrādāts, jo pat salīdzinoši sausā vidē pastāvot var sākt mesties neredzama rūsa, kas līdīs laukā no krāsas tikai pēc kāda laika, bet līdīs. Kārtīgi salabots puveklis (necinkots) savus gadus 10 vēl būs skaists, ja ņemam vērā ziemas sāli.alnislacis wrote:Bet tā vispār jau izrūsējušas vietas, t. sk. tādas ar caurumu var metināt un censties labot. Ja meistars ir labs un ar restaurēšanas pieredzi, un viss tiek labi apstrādāts pēc tam, tam nevajadzētu būt lielām problēmām pēc tam pat vietās, kur atšķirīgi metāli sametināti. Vai ne?
Protams, tad vēl rutīnas cīņa ar rūsu, kas seko.

