Tikai ja viņš ir apmierināts ar dzīvi tad vairs nav vergs, jo izdarijis apzinātu izvēl kura snedz viņam gandarijumu ;)Grippen wrote:Protams, ka esmu - manuprāt pēdējā teikumā arī rezumēju, ka tieši to arī daru! :D
Par kritisko masu nepiekritīšu, jebkurš bizness balstās piramīdā, kuras apakšā ir zināms cilvēku skaits, kuri kaut ko pērk, bet statistiski vairums cilvēku ir mazāk nodrošināti.. RIMI daudz, daudz pircēju atstāj mazas naudiņas, Vertu pāris pircēji atstāj lielas, no daudz, daudz mazajiem klientiem sapelnītas naudiņas. Abi varianti dzīvotspējīgi. Tas pats ar cilvēku personībām - gan "vergs", gan "šefs" var dzīvot apmierināts ar sevi un dzīvi, tad kāpēc besīties par vienu pieeju un celt uz pjedestāla otru? Būtībā tā tiek tikai padotajam norādīts, ka ir slikti būt par padoto?
Neceļu uz pjedestāla kādu atsevišķu līmeni, bet gan regulāri iebakstu tos kuri nebūdami apmierināti ar esošo neko nedara lai to mainītu, tieši otrādi savās nedenās sāk vainot citus, velāk tam notic un tad aiziet līdz valstī ir kā Latvijā- darba daudz, bet darīt nav kam.
Starpctu- sarunu sākām ar jautājumu vai cilvēku var saukt par normālu ja tas ziedo persongo nākotni un patreizējo komfortu tam lai izpelnītos viņa dzīvē nekādu lomu nespēlējošu clvēku acīs
