Yukki wrote:Sāksim ar mazumiņu - kad kāds kompetenti atbildēs, kāpēc Lv piena ķēde (ražotājs-patērētājs) ir dārgāka, nekā daudz km zi;nā garākā Lt ķēdīte,
tad arī varēsiet atbildēt par valdību, jo tas būs man otrs nepopulārais jautājums - nogāzt nogāzīs, bet ko piedāvā likt vietā (neesmu pamanījis, ka kāds kritizētājs piedāvātu risinājumus, ir tikai bļaušana par to kā nevajag(-dzēja), bet nav cilvēku kas piedāvātu risinājumus kā dzīvot tālāk)
Tā kā savulaik strādāju iestādē, kas mazliet saistīta ar šo virtuvi, tad bilde ir diezgan nesmuka!
60 % Latvijā saražotā piena neatbilsts ES normatīvajiem aktiem par pieļaujamo piemaisījumu un baktēriju skaitu pienā!? Reāli to pienu būtu jāgāž kanalizācijā!Kontrolējošā valsts iestāde šos noteikumus pilda ļoti skurpilozi, un neļauj šo pienu laist apritē, neskatoties uz to, ka Lielie piena kombināti pat ir nopirkuši tā saucamos baktēriju atsitējus par padsmit miljoniem latu, kas pat no piena ar kaku bumbiņām tajā, var iegūt gala rezultātā pat dzeramu produktu. Tomēr kontrolējošā iestāde pastāv strikti uz regulas punktiem, kas slikta izjviela nedrīkst tikt izmantota gala produkta ražošanā un punkts un āmen! Tāpēc Lietuvieši, kam lētāks benzīns, kam nav jāmaksā ceļa nodoklis un jāiet apskate katru gadu spēj organizēt lētāsku loģistikas ķēdi, un savākt mūsu kanalizācijai paredzēto pienu. Tā kā Lietuvas kontrolējošā valsts institūcija nav tāds burta kalps kā mūsējā, Latvijas piens iziec caur megadārgo piena apstrādes aparātu un atgriežas pie mums piena produktu veidā. Te atkal pie darba ķeras mūsu valsts iestāde, kas skurpulozi laboratorijā testē lietuviešu produktus un priecājas par katru reizi, kad var paziņot Eiropas komisijai par sierā atrastām antibiotikām, kuras lietuviešu piena attīrīšanas aparāts nevar attīrīt.
Nu kaut kā tā tā virtuve izskatās!
Bet visa problēma ir elementārā higiēnas ievērošanā unpiena atdzesēšanā, jo lauku tantuki pieraduši pienu dzesēt akā, bet rūpnieciskajai ražošanai ES regulās šādi dzesētam pienam nav atradusies vieta!