Iepriekšējo reizi gājis pirms pusotra gada, pēdējos mēnešus stāvējis un tad pārcietis motora transplantāciju. Vai nu TA džekiem patīk veci un plus mīnus zolīdi saglabāti Saabi (ko nevar teikt par vidusmēra Latvijas ceļus deldējošo 9k), vai arī esmu pasācis turēt auto tādā stāvoklī, ka tā pa lielam nav kur piesieties. Nav jau daudz to lietu, kam uz TA jābūt tip top - bremzes, piekare, gaismas. Bremzes man patīk uzturēt labas visu laiku (un, ja to lietu dara pats, tad reguāri mainīt klučus un kaut vai reizi gadā arī diskus nav baigi dārgi), piekares trokšņus manas jūtīgās ausis pamana ātri un cenšos ātri rast risinājumu, lai no kaitinošās skaņas atbrīvotos, atliek vien uz TA pārliecināties par visu lampiņu darbību un vajadzības gadījumā apslaucīt motoru. Motors šoreiz nebija jāslauka, bremzes vasarā mainītas, atlika piedabūt dziesmā gabarītus (eh, tie Depo lukturi...) un lieta darīta.
Ne viss gan sanāca tik skaisti.. pa ceļam sāka uz skati saabs sāka raustīties, uz skates brīdu strādāja korekti, tad atkal raustījās. Taču tas, ka bērītis vismaz TA boksos saņēmās un rūca godam, arī ir prieku vērts notikums! Un gan jau raustīšanās iemesli tiks ātri atrasti, gan jau pēc motora pārcelšanas kaut kas nav līdz galam savienots.. kā parasti, heh.
