Gregers wrote:Varbūt ir iespēja palasīt to stāstu kādā cita vietā izņemot Draugos vai tas ir tikai ekskluzīvi sektas pārstāvjiem? :huh: :laugh: nē, nopietni, slinkums taisīt profilu tikai lai izlasītu stastu kuru ļoti gribetos izlasīt
Nu, sveiciens visiem!
Veiksmīgi esam nokļuvuši galām bet par to kā mums gāja, turpmākajās rindās. Garlaicīgi nebija ne mums, ne jums, šo lasot.
Izbraucām tieši deviņos no LV. Pirmais triks jau bija Dobelēm jad ar picu rokā mūs paņēma Dobeles ceļu policija ar ātrumu 62km/h, pastāstījām, ka mums garš ceļš priekšā un galu galā atpirkāmies par 10ls.
Tā nu ripojām tālāk. Ceļš garlaicīgs, bet miegs vēl nenāk.
Iebraucām leišos, neviens neko nepārbaudīja vien pus Lietuvā nozibsnīja zibspuldze, daudz pulkstenī nebija.
Tā nu izbraucām cauri Lietuvai mierīgi un iebraucām Polijā.
Vot tā gan ir sasodīti garlaicīga valsts, ceļi tizlim ātruma ierobežojuni uz šosejas ik pa pāris km, krīt uz nerviem, kad ik pa pāris km jānometas uz 60-70km/h.
No rīta puses jau bijām uz bāņa.
Kaut kā jau mazliet garlaicīgi sāka palikt, bet gulēt negājām, miegs nenāca un bliezām tālāk. Par brīnumu arī Saab's nemaz neniķojās un pirmo tūkstoti nobrauca cepuri nostm vien riepu balansētāji man Smārdē nav bijuši uzdevumu augstumosm ko sajutu uz bāni!!!
Ok, tagad ķeramies pie filmas interesantākās daļas.
Apmēram 100km pirms Vācijas robežas aplis, nostājamies, ceļš brīvs, uzsākam [mazliet par strauju] un pēkšņi sitiens no kārbas puses un momentā ir skaidrs, ka nu ir smagi sūdi!!!
Lādējoties izkāpju un secinam, ka kārbā ir robs un uz ceļa mētājās daļa no reduktora [ja nekļūdos]!
Visa eļļa uz ceļa un mēs kā stabi blakus...
Lieki runāt kāda ir tava sajūta zinot, ka līdz mājām ir 1000km un līdz galamērķim tikpat!
Nostūmām turpat esošajā benzīntankā nelielā miestā un izmisuši sākām domāt ko darīt.
Nezinātājiem varu pastāstīt, ka Polijā SAAB ir ļoti nepopulāra mašīna ar visām no tā izrietošajām sekām! Kārbu tur atrast ir ļoti grūti.
Benzīntankā kaut kāds čalis sazvanīja vietējo meistaru, tas atbrauca, noplātījās, pazvanījās riņķī pa šrotiem un teica, ka kārbu nevar dabūt.
Teica, ka ātrākais pirmdien [mēs ar viņu runājām sestdien pa dienu] viņš to kārbu var noņemt, bet pati kārba mums jāmeklē pašiem, jo viņš to var tikai mēģināt labot, kas, protams maksā milzu naudu [runa iet par vairākiem simtiem]
Arī par darbu viņš minēja kaut ko par ~350EUR.
Atstāja tel.nr. un teicām, ka zvanīsim, lai gan sapratām, ka tādas naudas mums nav un vēljoprojām esam dziļā pakaļā!
Galvā tika apsvērti visādi varianti, meklēt treili, kas iet līdz Beļģijai [nevis kā vairums līdz Vācijai], jo nolēmām, ka mājās toč nebrauksim bez naudas, ar Saab bez kārbas vai bez Saab [pamest sābu gan es neapsvēru nevienā momentā]. Tas būtu vēl lielākas problēmas, parādi un vienkārši bezjēdzīgi notērēta nauda.
Protams, sapratām arī, ka treilis maksās simtos vienalga uz kuru pusim jo tie ir 1000km. Domājām jau zvanīt kādam uz LV, lai laizvelk, bet tāpat tankā būtu jāpavada, gandrīz diena, jo kamēr atbrauktu... Tas arī maksātu naudu, bet mazāku un savējie ir savējie, gan jau kaut kā palīdzētu. Kad zvanīju savējiem, lai apsvērtu kādus variantus, palīdzību neatteica, bet skaidri vēl nezinājām ko darīt. Paldies viņiem...
Ap plkst.pus diviem pie mums blakus pieparkojās mūsu galamērķa valsts iedzīvotājs, jauns čalis. Pēc nelielas sarunas viņš bija par degvielas tiesu mūs pēc 2h paķert mūs vienus pašus, bez auto...
Tad sapratām, ka ar steigu jāmeklē treilis un mazliet naudas, jo tik daudz mums nebija, lai samaksātu parastam treilim, arī pats treilis uz vietas nekur nemētājās un kur viņu meklēt arī nav ne jausmas!
Vēl jāpiebilst, ka Poļi īpaši nemīl runāt ne krieviski, ne angliski!
Apstaigājām visas fūres un starp fūrēm pamanījām busiņu pikapa veidā [īstā pikapa], kaut kāds WV xx ar treilīti aizmugurē.
Piegājām, izrādās Baltrkrievs, kurš pats šeit nīkst jau, gandrīz nedēļu un tikko savam busiņam nomainījis kārbu.
Mazliet parunājām, ļoti saprotošs vecis un izrādījās, ka viņš brauc, gandrīz turpat, kur mēs [~300km uz citu pusi].
Par konkrētu summu [lēti uz citu treileru fona] sarunājām, ka viņš mūs paņems.
Viņš gan iesākumā nebija īpaši priecīgs, ka arī mēs brauksim ar viņu, bet vēlāk mašīnā braucot, vismaz es ar viņu atradu ļoti kopīgu valodu.
I par sābiem izrunājāmies, gan par dzīvi, gan pat filmu paskatījāmies, tiešām lādzīgs vecis, lai gan, protams, bijām piesardzīgi, teicām, ka daļa naudas mums stāv tikai tur, papīri cieši kabatā un aiziet, laižam pa Vācijas bāni vecā dīzeļbusiņā [tā biju cerējis pa bāni drusku uzvilkt ar Sābu, eh...]
Ā, piemirsu pastāstīt kā gāja, kad stāvlaukumā vilkām sābu uz tā treili...
Viņš piebrauc, ar rokām uztumjam, viņš sāk nostiprināt, bet mēs esam aizšķērsojuši ceļu un viena fūre netiek ārā no laukuma, sāk kaut ko baigi lamāties...
No kaut kurienes uzradās kaut kāds vecis [tālbraucējs] un sāka mūs aizstāvēt, sāka ar viņu kasīties un līda jau augšā ar šo kauties, tas pats izleca arā... šie grūstās, pēkšņi piebrauc mersis ar diviem purniem, sarodās vēl kaut kādai bandīti un sākās razborkas viņu starpā, tie ar mersi izsauc mentus, nosauc mūsu treiļa nr. un savā starpā tur plūcās.
Mēs pa to laiku klusi pabraucam malā, nostiprinam Saab un klusi nosvīstam...
Tā, pie kā palikām? A, nākošais piedzīvojums Vācijā, viņš pa ceļam pastāstīja, ka ievedīs čomam smēķus, bet to cik daudz, neminēja.
Izrādījās, ka veselu lielo somu mašīnā kārtīgi saslēpis. Naktī tajā pilsētiņā pieparkojamies, viņš mūs palaiž brīvsolī uz 20minm kamēr saslēpto salasīs...
Viņš aizgāja aiznest tos blokus, mēs sēžam mašīnā un, protams, piebrauc menti...
Sāk prašņāt, kur šoferis, ko šeit daram, kam pieder mašīna uz treiļa utt.
Parādam pases [pirmo reizi visā tripā], viņi aiziet noskaidrot datus... Mazliet jau sabijāmies, ka nesaķēdē mūs par kontrabandu, ilgi pārbaudam jo džeks arī atpakaļ nenāk ar savu, nu jau tukšo somu. Iznāk vēl kaut kāds vecis no mājas rāda uz mums uz vēl kaut ko, bez vai pēc viņa mīmikām un rokas vēzieniem viņš atstāstīja visu to, kur un kā mēs staigājām, kamēr šis pakoja smēķus utt.
Beidzās viss tā, ka menti pienāca, atdeva pases un pajautāja vai pirms 20min tuvumā neesam redzējuši kaut kādu Bī eM Dabljū, jeb BMW [acīmredzot jaunieši saules griež un traucē vietējos iedzīvotājus].
Un viss, bet nemaz negribas domāt, kas būtu, ja tie menti būtu piebraukuši kādas 10min ātrāk, kad viņš to visu kontrabandu krāmēja, jo par katru bloku Vācijā varot noštrāfēt līdz 700EUR!!! Bišķi ir!
Neko, mums vēl bija palikuši ~400km līdz galamērķim, tikai tad es, beidzot aizmigu. Gulēts nebija kopš piektdienas, no rīta pamodos, 5dien vakarā izbraucām, sestdien ap 12 dienā nobruka Sābs, ap 12 naktī izbraucām no tā miesta, kur atstājām kontrabandu.
Jomajo, miegs pat nenāca no visa šitā.
Galā bijām ap četriem naktī, nostūmām sābu un gājām gulēt.
Būs ko atcerēties...
Tagad jau tiek domāts un darīts par saab kārbu, domāju, ka šeit pat atradīsim kaut ko. Ja ne, gan kāds man viņu vedīs no LV.
Otrdien jau jāsāk strādāt, tad jau varēs sākt darītes.
p.s. atvainojos visiem, īpaši vecākiem un Montai un pārējiem, ka nedevu ziņas, meloju pa ceļam, ka viss ir kārtībā, bet tas tikai tāpēc, lai jūs lieki nesatrauktu. Ceru uz sapratni. Un mammu, dieva dēļ ne vārda OMEI!
Daži cilvēki gan bija lietas kursā un paldies Andim, Oskaram par operativo palīdzību un Ārnijam par konsultāciju, lai gan neklausīju tevi un braucu tālāk, vnk. jau minēju ka atpakaļ, vēl lielākos sūdos es negribēju braukt.
Tagad arī tik vien kā palicis nomainīt kārbu, gan jau, mūs šeit ļoti atbalsta kāds cilvēks un palīdzēs visu saorganizēt.
Šajā sakarā gan jālūdz arī visi mani Saab draugi palīdzēt, vajag Kurbada koordinātes un kontaktus, ja kādam ir, iespējams vajadzēs manuāļi, kādas konsultācijas utml.
Visādi, citādi man iet labi, bijām jau pastaigāt pa pilsētu, ieēst picu, tagad sēžam dzeram kapučīno un dirnam pie tikko sataisīta datora un skatamies TV.
Paldies.
