Droši vien, ka varu atbildēt uz šādiem jautājumiem B)

Nu re, lawyer jau paspēja pieteikties! ;)

Vai kāds ir nodarbojies ar dzīvokļa privatizēšanu: kādi dokumenti ir nepieciešami un cik tas prieks maksā? :S Ja šī ir maksas kosultācija vai variet ieteikt labu juristu? :)

Smith wrote:Vai kāds ir nodarbojies ar dzīvokļa privatizēšanu: kādi dokumenti ir nepieciešami un cik tas prieks maksā? :S Ja šī ir maksas kosultācija vai variet ieteikt labu juristu? :)

Skaties PM!

Steidzamā kārtā vajag dabūt nost no kakla vienu firmu, kas pieder kopīgi ar citu personu. Tā cita persona velk garumā visu formalitāšu kārtošanu. Vai ir iespējams bez tā otra ziņas nortirgot/norakstīt visu uz citas personas vārda?

PM

Īsti helpu nevajag, atradu pats, bet likuma/noteikumu interpretācija liekas mūsdienām neatbilstoša. Runa ir par laulību reģistrācijas vietu. Pazīstami cilvēki grib precēties - NE TELPĀS. Izrādās, LV, to darīt nedrīkst! Nu, tipa nevis nedrīkst laukā, bet drīkst tikai telpās (noteikumi):

36. Laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai citā laulības noslēgšanai piemērotā telpā (piemēram, pilī, kultūras centrā, tautas namā), kuras atrašanās vieta ir attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas robežās.

pie tam telpu uzskaitījums arī ir interesants, kāpēc es nevarētu uzskatīt, ka telpa, tautā saukta par "lapene", vai jopcik, "manas dāčas veranda" nav tam atbilstoša? Hmm, un baznīca vispār te nav minēta:woohoo:
Zvanot zagsiem, daži uzreiz sūta dillēs, sak "mums tik smukas telpas, mēs nekur cituir nelaulājam!", otri saka "mēs jau atrāvāmies, vairs negribam nekur braukt", trešie saka, "ok, bet 1x mēnesī un tikai iekšā tajā Pilī, nekur citur neizbraucam".
Kurš tad juridiski ir tas brīdis, kad juridiski divi cilvēki kļūst precēti? Kad saka "Jā"? Nu bet to tak var formāli pateikt vēlreiz gan pirms, gan 50x pēc visas smukās ceremonijas ārā, saulītē, zaļā zālītē, pie oficiālo papīru parakstīšanas viesu mājas dibentelpā? ko?

Biju kāzās, kur nokārtoja papīrus zagsā ar lieciniekiem, bet svinīgais ar viesiem un publiskā "jā" vārda teikšana bija Saulkrastos kāpās izbūvētā terasē.

Yukki wrote:Īsti helpu nevajag, atradu pats, bet likuma/noteikumu interpretācija liekas mūsdienām neatbilstoša. Runa ir par laulību reģistrācijas vietu. Pazīstami cilvēki grib precēties - NE TELPĀS. Izrādās, LV, to darīt nedrīkst! Nu, tipa nevis nedrīkst laukā, bet drīkst tikai telpās (noteikumi):

36. Laulību reģistrē dzimtsarakstu nodaļā vai citā laulības noslēgšanai piemērotā telpā (piemēram, pilī, kultūras centrā, tautas namā), kuras atrašanās vieta ir attiecīgās vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas robežās.

pie tam telpu uzskaitījums arī ir interesants, kāpēc es nevarētu uzskatīt, ka telpa, tautā saukta par "lapene", vai jopcik, "manas dāčas veranda" nav tam atbilstoša? Hmm, un baznīca vispār te nav minēta:woohoo:
Zvanot zagsiem, daži uzreiz sūta dillēs, sak "mums tik smukas telpas, mēs nekur cituir nelaulājam!", otri saka "mēs jau atrāvāmies, vairs negribam nekur braukt", trešie saka, "ok, bet 1x mēnesī un tikai iekšā tajā Pilī, nekur citur neizbraucam".
Kurš tad juridiski ir tas brīdis, kad juridiski divi cilvēki kļūst precēti? Kad saka "Jā"? Nu bet to tak var formāli pateikt vēlreiz gan pirms, gan 50x pēc visas smukās ceremonijas ārā, saulītē, zaļā zālītē, pie oficiālo papīru parakstīšanas viesu mājas dibentelpā? ko?

Ar mācītāju ir iespēja sarunāt laulāties zem tā ozola, kur pirmo reizi bučojās, bet no zagsa neviens nekur nebrauks, nu varbūt brauks, bet šaubos. Juridiski divi cilvēki kļūst par sabiedrības šūnu vai nu zagsā, vai arī kādā no LV oficiāli atzītajām konfesiju baznīcām. Var sarakstīties kaut kur "pa oficiālo" un tad uztaisīt ceremoniju ar zvērestu došanu pļavā, lapenītē vai dāčas verandā.
:)

Ir 2 varianti.

1.Atrast tādu dzimtsarakstu nodaļas darbinieku vai mācītāju, kas par pateicību/ziedojumu tomēr ir ar mieru braukt ellē ratā uz jebkuru debss malu un papīrus sataisīt kā nākas.
2.Aizbraukt uz zagsu un nokārtot visus papīrus pirms oficiālās ceremonijas. Respektīvi 8:30 ar vedējiem uz zagsu pēc apliecības un tad 13:00 svinīgais ar visiem viesiem Jūras krastā, kur mīļotais teātra aktieris vai cits zvērs notur ceremoniju.;)


Ai nē, samelojos, ir vēl trešais variants:
Līgava ar līgavaini aizbrauc uz kādu romantisku salu un salaulājas tur (daudzas viesnīcas to piedāvā) un tad, pēc atgriešanās Latvijā, jāiziet legalizācijas procedūra. Viens čoms šitā apprecējās Malaizijā, kur par lieciniekiem un kāzu viesiem bija viesnīcas personāls.:laugh:

Yukki, pagūglē - ir LV sastopami mācītāji ar tiesībām laulāt, kuri nesmādē ne katoļu, ne ateistu laulības, laulā da jebkur - kaut vai kokā un par to, protams, prasa arī attiecīgu samaksu ;)

P.S. LV laulība ir uzskatāma par noslēgtu ar brīdi, kad abi ir parakstījušies civilstāvokļa aktu reģistrā vai baznīcas grāmatā :)

Ok, te svarīgi, ka to nedara mācītājs, bet cita pilnvarota būtne, bet nu skaidrs apmēram. Lai gan galvenais nezkuros laikos izgudrotais ierobežojums, kāpēc zagsa/baznīcas cilvēks LEGĀLI nedrīkst laulāt ārā man netapa skaidrs. Ja man būtu principiāls šis jautājums, arī laikam darītu tā, ka taisītu teātri ārā un papīrus kur un kad vajag iekšā, bet te laikam arī svarīgs emocionālais jautājums, ka viss teātris, JĀ-teikšana un papīrlietas tiek darītas reizē, to dara attiecīgi pilnvarots tēls utt.
Hmm, vispār jau to civilstāvokļa aktu reģistru sen varēja elektronizēt, tipa zagsa darbinieks jūras krastā izvelk savu laptopu un viss notiek, nevis kā tagad - "pa kluso stiepj līdzi to savu aktu grāmatu", saņem nelegālu pateicību, visiem publiski saka, ka viss notika telpās, lai gan tā nav utml glumas spēlītes, ko visi zin, bet izliekas, ka nav

Kā tur īsti bija - ja kāds uzņēmums mani ir nodevis parādu piedzinējiem un tad es norēķinos ar šo uzņēmumu pa tiešo (īpaši garumā nevelkot) - vai piedzinējiem ir kaut kāds juridisks pamats no manis kaut ko vēl paprasīt? Vai brīdī, kad uzņēmums nodod lietu parādu piedzinējiem, šie samaksā uzņēmuma manā vietā visu parāda summu un tad pēc tam mēģina to piedzīt no manis ar procentiem? Tak viņi tā nedarītu, jo pastāv gana liela iespēja pēc tam no parādnieka to summu neizspiest. Pēc manas saprašanas šie mēģina izsist parādu tā uzņēmuma vietā un uzliekot savu pakalpojuma maksu pa virsu. Un tikai tad, kad tas ir izdevies, noloca uzņēmumam, kuram esmu parādā, viņu daļu. Vai ne tā?

Situācija sekojoša. Zvana man šorīt no Creditreform un diezgan nelaipnā tonī stāsta, ka jūs, cienītais, esat PAAARAAADNIEEEKS un gruzī virsū par to, ka es nejēdzot laikus savus rēķinus apmaksāt. Jau kopš 2009.gada!!! Man acis lielas, nesaprotu, par ko runa. Esot par Lattelecom pakalpojumiem parādā. Saku, ka neatceros vairs, kopš kura gada neesmu viņu klients. Kopš 2009.gada parāds esot. Saku, ka būs kāds pārpratums, tas nav reāli, pats Lattelecom man nez kāpēc neko nav teicis visus šos gadus. Un kāpēc tad viņi tieši tagad to ir atcerējušies? It kā Lattelecom esot tieši tagad šogad iesniedzis viņiem tādu vecu parādu. Nuuu... kaut kā aizdomīgi. Kaut ko tur par rēķinu ieminējās, bet ignorēju un teicu, ka pārjautāšu pats Lattelecom. Šī man - lai es atnesot maksājuma uzdevumu par pēdējo rēķinu un kaut kādu izziņu no Lattelecom, ka man parādu nav. Kāpēc gan man kaut kādi papīri kaut kur jānes un savs laiks jātērē? Palika pie tā, ka man rīt jānoskaidro, kas un kā un jāinformē viņus.

Sāku pēc tam tīt filmu atpakaļ.. Vai tik nebija tā, ka tajā tālajā 2009.gadā kaut kas tur ar to Lattelecom nebija labi, sāka streikot internets, kā rezultātā beigās nolēmu pārslēgties uz kaut kādu vietējo kantori. Precīzi neatceros, bet vai nesanāca tā, ka man iešķieba rēķinu par pēdējo mēnesi, kurā es reāli nebiju viņu internetu vairs lietojis, jo tas vienkārši negāja. Vai kaut kas tamlīdzīgs. Kaut kā vilku garumā tā rēķina apmaksu, nebija laika iet uz vietas strīdēties, kā rezultātā Lattelecom mani ātri vien iesniedza Creditreform, kuri, protams, man jau piestādīja krietni ciparu. Tad es nomaksāju parādu santīmu santīmā pa taisno Lattelecom un Creditreform aizsūtīju dillēs. Kāds parāds? Nav nekāda parāda. Neko nezinu. Un kāds viņiem juridisks pamats no manis prasīt kaut ko? Procentus par neesošu parādu? Tak ne jau viņu darbības rezultātā es samaksāju LTC parādu, bet vienkārši aiz laba prāta. Un kāpēc tagad, divus gadus vēlāk, viņi pēkšņi par to atcerās? Aaa, nu jā, pareizi - jo ir sakrājušies skaisti procenti.

Bet jautājums ir tāds - sūtīt tiešā tekstā uz būdu ar sirsniņu loga vietā, jo nekāda juridiska pamata viņiem kaut ko no manis piedzīt nav, vai tomēr būs man kaut kā korektāk jāatfutbolējās? Ko mūsu gaišie juristu prāti saka?

Aizej uz Lattelecom un dabū izziņu, ka esi nokārtojis savas saistības, ja jau esi visu samaksājis un aizsūti parādu piedziņas kantorim un aizmirsti visu.

Kredītreformā var Tevi ielikt, ja ir bijuši 2 (ja nemaldos) rakstiski paziņojumi par Tavu izvairīšanos maksāt.

Ja netiec skaidrībā, varu rīt iedot vienas juristes un topošas advokātes telefona numuru.

Nu ko lai tev citu iesaka, kā uzspēlēt futbolu!
Aizraksti šiem ierakstītu vēstuli un paprasi, lai atsūta pilnvaru, kas apliecina viņu tiesības pārstāvēt Lattelecom intereses, kā arī lai atsūta visus dokumentus ar kuriem pamato savu prasījumu, jo pēc tavas saprašanas parādu nav, un lattelecomam viss ir nomaksāts. Un neielaidies nekādās telefona sarunās, saki, ka visa komunikācija notiks tikai rakstiski.;)

Nu es ļoti ceru, ka tu lattelecomam pamatparādu taču esi samaksājis!?;)
Un ja tā summa ir līdz LVL 50, maz ticams, ka šie ies uz tiesu, jo tas nav finansiāli izdevīgi.
Lai gan ar savu parādnieku datubāzi viņi varētu pie zināmiem nosacījumiem tavu dzīvi arī pabojāt.

Un silts ieteikums, nevienu vēstuli neignorē un nenobāz atviltnē bez atbildes.