skirem wrote:šodien manīts tumši zils 99 uz Lāčplēša ielas, varētu būt ka tas bija Māris
Drīzāk gan lablaiks ;)
Lablaikam ir gaiši zils un man ir sudrabzils :D Vienīgais, kam ir reāli tumši zils, ir Māris.
Man gan tas Māra 99-tais, ar ko viņš ikdienā braukā, liekas tumši brūns/melns :huh: vienvārdsakot, tik tumšs, ka nevar pateikt vai melns, vai tumši zils vai tumši zaļš, vai tumši brūns :P Vai arī man acis ne tā rāda/atmiņa švaka :huh:
Live as you should die tomorrow, learn as you would live forever
Grinch vēl nebija iesildījies, kad gar tā degunu laiski garām paskrēja Ādolfs.
Un te jau bija lieki runāt par žāvāšanos, staipīšanos vai rīta kafijas baudīšanu, jālec pakaļ!
Miedzām ar acīm, salutējām, bet Ādolfs tik raitā solī skrēja uz priekšu, līdz tomēr, vienā no mazajām pauzēm, kuras mums nosaka 3 krāsu mirgojošie aparātiņi, Ādolfs pamanīja Grinchu.
Diplomātiski salutēja, ievilka vēso rīta dvašu un turpināja savu rīta skrejienu.
Šorīt pārsteidza laika apstākļi: Siguldā plus 3, migla un plīkšķēdams līst lietus, aiz Garkalnes - saule ripo pa zemes virsu, pārliecinoša nulle termometra sejā, un zāles stiebri pilni rīta sarmas, Rīgā atkal mazi plusi, bet pavisam maz "mūsu markas" automobiļu.
...tomēr grūti nepamanīt kādu, kas strauji un tomēr ļoti līgani iekārtojas no mugurpuses pie luksofora vietā, kur citi stājas garu garā rindā, pirmo joslu atstādami zemu lidojošām lidmašīnām. :)
Daži kvartāli paralēla lidojuma, un trajektorijas noliecas katra savās gaitās. Smaids sejā paliek. :)
Jauku dienu, Vidvud!
Šorīt Ādolfs man kā vienmēr palidoja garām pa tramvaja sliedēm pāri Gaisa tiltam :cheer: Tā kā šajā gadalaikā es un mans auto esam saplūduši kopā ar apkārtni, paliku droši vien nemanīts - kā pelēks zars uz pelēka asfalta pelēkā rudens dienā :dry:
Live as you should die tomorrow, learn as you would live forever
Tak protams ka nē!!! :)
...kā košām lapām nosēts zars uz saules apspīdētu debesu fona zeltaini krāsainā rudens rītā...
Nekas nav pamanāmāks par auto, kas mēģina saplūst ar apkārtni uz Gaisa tilta. ;)
...es Tev pamirkšķināju garāmskrienot ar avārijas sveiciengaismām, bet tas nu gan, kā saprotu, palika nepamanīts, un no tādiem brīžiem, lūk, rodas sīki sadzīves pārpratumi. :P