Pag, bet tad, ja tu gatavojies cept augšā papīrus, tad taču tev pa rokai ir arī laptops un nav vajadzības informāciju meklēt planšetē. Vai arī tu par gadījumiem, ka kaut kur ceļa malā vajag ātri sameklēt info, bet slinkums datoru vilkt no somas ārā un gaidīt, kamēr tas ieslēgsies? Šeit varētu palīdzēt pāriešana uz Mac'u. Atver vāku un lieto, nekas nav jāgaida.

Hmm, un windowzīgu planšeti ar tur esošo office esi mēģinājis?

Jāsaka, ka es pats tā arī neesmu ieviesis planšeti savos ikdienas darbos. Ja ātri uz e-pastu vienas garākas rindkopas garumā jāatbild, tad to lieliski varu paveikt ar telefonu, savukārt, citiem darbiem neredzu jēgu bakstīties planšetē, ja somā vienmēr līdzi ir 11.6" Airs. Telefonā interneta šārēšanu var ieslēgt ar vienu pogu, savukārt Macs pēc vāka atvēršanas pie neta tiek dažu sekunžu laikā. Tā man ierasta prakse pēc telefona zvana mest mašīnu kaut kur tuvākā iespējamā vietā malā, laptops ātri no somas ārā un pēc max pusminūtes es jau esmu attālināti pieslēdzies kaut otrai pasaules malai ar pilnvērtīgu darbstaciju, ne kaut kādu softiski apdalītu planšeti. Kā arī darba specifika reizēm prasa, piemēram, veikt ātrus labojumus kodā, un, lai arī planšetē var dabūt gan komanrindu ar pilnvērtīgiem konsoles rīkiem, gan teamvieweri/rdp, utt., tomēr tas nav tas pats, kas laptops. Zvans, dators no somas ārā, virtuālā mašīna jau stāv iestartēta, jo dators pirms brīža mājās no monitora atvienots, ātrais labojums kodā veikts, ātri visu uz versiju kontroles sistēmu, ātri caur komandrindu production serverī, iesūcam jaunākās izmaiņas, restartējam appu, done.

ZingZeng: ņem lētāko. No radu un paziņu līdzīga vecuma bērnu pieredzes - agri vai vēlu saplīst visas. Viens čalītis nu ļoooti saudzēja, bet atnāca ciemos klasesbiedrs un uzsēdās virsū. Imho spēlītēm atliektiem galiem pietiek ar palielāka izmēra viedtālruni, plus tad ir divi vienā.. Bet, ja nu tiešām kā reiz vajag planšeti, lai noturētu statusu klasesbiedru acīs (un es zinu, ka tas ir ļoti svarīgi!), tad vienlīdz laba būs gan iPadla par 300-400 latiem, gan kāds lētā gala draņķītis par 100 latiem.

Čaļi, jūs nesekojat līdzi laikam, diemžēl . Sīči ļoti labi atšķir, kas ir kas - manējais ir apkrauts ar tehniku, bet vienalga pieprasa 5 aifonu un īsto īpadu :respectsuncieņapieviedokļulīderiem:! Samsung planšete ir bijusi garantijas remontā jau 2x (ekrāna savienojuma lente ar datoriņa iekšām).

Yukki wrote:Čaļi, jūs nesekojat līdzi laikam, diemžēl . Sīči ļoti labi atšķir, kas ir kas - manējais ir apkrauts ar tehniku, bet vienalga pieprasa 5 aifonu un īsto īpadu :respectsuncieņapieviedokļulīderiem:! Samsung planšete ir bijusi garantijas remontā jau 2x (ekrāna savienojuma lente ar datoriņa iekšām).

Tev nav hierarhijas mājās!
Kā var sīcim būt krutāka truba kā sencim!? Tas taču pēc čina ņepaloženo!
Tā jau tev arī pieprasīs jaunu auto no salonā, kā tiko būs tiesības rokā!
Nezāles jāravē jau saknē!


PS: bet vienā lietā es tev piekrītu, draņķi pirkt bērnam arī nevajag! Ja žēl tērēties priekš Ipadlas, tad vismaz jāņem kādu Nexus planšeti, kas ir ievērojami lētāka, bet ar ļoti labiem parametriem! Plus vēl bērnam paliek iespēja klases biedru vidu paziņot, ka viņš ir Android reliģijas piekritējs, tāpēc viņam ir krutākais Android verķis!

Nu bet kam viņiem tas viss vajadzīgs? Spēles jau tā pat trenkā telefonos. Es vienkārši neredzu pēc tā reālu vajadzību. Ja vajag kādus skolas mājas darbus pildīt, tos tā pat mājās kompītī taisa. Tad kur tā jēga? Pamatojums, ka citiem ir un man arī vajag, man neder.
Ģimenē jau arī aug 3 nevis 1 bērns, tad ko man katram pirkt smartfounu, planšeti utt.? Viņi izmantos labi ja 1% no to piedāvātajām iespējām.

Agrāk bērns bija priecīgs dabūt pulksteni, bet tagad vajag visus tos krāmus ar magnētiskajiem laukiem, kustēties vajag, bumbu uzsist.

Aizeju uz skolu, tur dažs labs bērns 6 klasē sver vairāk par mani. Viss viņa sports ir ar pirkstu bakstīt ekrānu, vecāki vēl par to priecājas un piedāvā ieēst pusdienās kādu burgerīti un uzdzer limonādīti.

Man meitai 3 gados vajag Fērbiju, Bārbiju, Ratiņus ar Jumtiņu, Ratiņus bez jumtiņa, BabyBorn, Pašais avu virtuvīti, MonsterHigh un sazin vēl kādus krāmus, ko reklamē pa TV.
Kad prasu priekš kam tev tos plastmasas mēslus vajag, tad atbilde ir vajag un viss!


Aug buciņš, aug radziņi, gaidu, kas būs uz 12-13gadiem!

Jūs mani biedējat

Uh, manējā pirmdzimtā ir sastādījusi vajadzīgo mantu sarakstu uz divām A4 lapām. ATsevišķš dzīvoklis, ko viņa ir sākusi pieprasīt pēdējā laikā, sarakstā nav iekļauts.

Vidējā patreiz aprobežojas ar 2 lietu pieprasīšanu - čībām un viedtālruni

Jaunākajai vajadzejā Bārbiju - dabūja, vajadzēja kroni - dabūja (plastmasas), vajadzēja Babyborn - nedabūs un lai necer, vajadzēja telefonu lai spēlētu spēles - dabūja, bet es netīšam to izmetu misenē.

Visas trīs prasa sunīšus, gan visas kopā, gan katra atsevisķi ................................

Un tad vēl prasa, Tēti, kāpēc tu paliec sirms ?

Lūk, lai Elmo rakstītais liek aizdomāties jaunizceptajiem vecākiem par to, ka TV pienācis laiks iznest no mājas. Jo no zila gaisa jau trīsgadīgs bērns neizdomā, ka viņam vajag fērbiju, monsterhigh un babyborn. Un tikai šķiet, ka tāds pusgadu un gadu vecs vēl neko nesaprot, tāpēc var mierīgi blenzt savu iemīļoto Ugunsgrēku (komplektā ar reklāmām, protams). Ne vella, tie mazie čuņčuriņi sūc kā sūkļi visu, ko redz. Un līdz aptuveni sešu gadu vecumam izteikti strādā konkrētā domāšana, kas nozīmē, ka tikmēr bērns nespēj izprast abstrakcijas, un visu, ko redz/dzird, uztver par baltu patiesību, ierakstot to dziļi jo dziļi savās smadzeņu šūnās.

Kā arī ir vērts laikus nopietni padomāt, vai nav variantu (un ir!) "parastai" skolai, kur vidusmēra sīcis, kā jau jūs te rakstāt, starpbrīdī baksta savu tamagučī, grauž bulkas un snikerus, uzdzerot kādu saldinātu draņķi, kačā statusu skolasbiedru acīs, utt. Un mācības, kas būtībā ir visas tās skolas padarīšanas pamatu pamatos, paliek otrā plānā.

Atceros, kā mazais šļūca pa grīdu, līdz pēkšņi televizorā tika rādīta reklāma! Apstājās, sastinga un blenza ekrānā līdz beidzās reklāma un tad šļūca tālāk!

Tagad pieejot pie piena stenda veikalā sīkais man nodejo Limbažu piena reklāmas deju un beigās nodzied "Lim-bažu Piens"!

Nu, bērni arī ir dažādi. Mūsu 3-gadnieks var blenzt tās reklāmas, bet neko neprasa. Toties vecākais, kā atnāk no bērnudārza, tā vajag visu (tā ka TV kasti var mest misenē, vai nemest), jo tur redz Danielam (vārds mainīts ) ir MegaBeibleids x10 un vēl visāds plastmasas čainašits. Daniels, starp citu ir no sīkajiem, kas, kā šķiet, pārtiek tikai no Maķīša bulkām, absolūti neciena vecākus cilvēkus (ieskaitot savus vecākus) un vispār, manā izpratnē, ir biku psihs (bet mūsdienās tas gan jau tāds standarts).
Tā ka šo cīņu es jau esmu tik pat kā zaudējis, kaut gan ne pilnībā. Kaut kā pagaidām vēl sīcim izdodas iedēstīt šaubas, ka viņam tas tiešām ir vajadzīgs. Ceru, ka man pietiks spēka to vēl kādu laiku darīt (vēl jau tikai 5). Bet pa drusciņai nākas dot.

Es laikam esmu vecmodīgs.. mēs ar nepilnus četrus gadus veco dēlu spēlējam cirku. Vakar iemēģinājām dambreti - viena partija un tā lieta aizgāja. Protams, līdz nopietnai štukošanai vairākus gājienus uz priekšu tur vēl ir laiciņam jāpaiet, taču neteiksim, ka es pats būtu rūdīts dambretists. Jūtu, ka ar laiku, iemācot sīcim šahu, būs pašam arī jākustina smadzenes - jaunajai paaudzei ķobis nenoliedzami vārās labāk. Vēl viena pēdējā laikā aktuāla "spēle" mūsmājās - pa visu māju noslēpju žāvētas aprikozes, tad uz lapiņām sarakstu to atrašanās vietas, dēls izburto un tad iet meklēt. Tāds mini-geokešings. Un prieka par paveikto vairāk, kā šaujot kaut kādus putnus planšetē!

Nesaskatu tur neko vecmodīgu. Dambreti (īstu) mēs arī spēlējam. Tāpat arī bija doma par šahu, tik vēl pašam jāapgūst.
Ir arī mājās konsole. Sīkajiem patīk, bet neko diži arī neraujas to spēlēt. Varbūt 1x divās nedēļās paprasa un tad atkarībā no biežuma ļaujam 30min vai stundu uzraut.
Kā jau teicu, pagaidām vēl tiek viss veiksmīgi iegrožots, piemēram, piedāvājot alternatīvas. Skaidrs, ka skolas gados būs cita runāšana un būs jādomā par citām metodēm.

elmo wrote:

edijs wrote:Mini par piemēru kādu flash'īgu weblapu, kur "dzīve piespiež tevi ieiet" no planšetes!

Zemāk jau vienu minēju!

Manā darba specifikā bieži ir tā, ka atnāk klients un saka, ka grib pirkt uzņēmumu, kas atrodas tādā un tādā pilsētā un nodarbojas ar to un to. Nosaukumu precīzi neatceras, vai arī izmantotais nosaukums nesakrīt ar to, kas reģistrēts uzņēmumu reģistrā.
Tad nu jāsāk meklēt un bieži palīdz vizītkartes ar mājas lapu adresēm vai google. Mājas lapā pie rekvizītiem jau var atrast reģistrācijas Nr. un citu noderīgu info, lai sagatavotu papīrus līguma projektam.
Diemžēl mājas lapas katrs taisa kā grib, nav vienota standarta, bet manā rīcībā esošajam darba rīkam ir jāspēj atvērt jebkuru mājas lapu. Ja šis rīks to nevar, tad tas ir sū...s, un es meklēšu tādu darba rīku, kas ar to tiks galā.

Tāpat visādi datorgudreļi man ir mēģinājuši iestāstīt, ka ar Open Office var aizstāt MS office.
Teikšu atklāti, ka nevar, un to pateiks gan jurists, gan grāmatvedis, kas ikdienā strādā ar MS office.

Normālas MS Office aplikācijas trūkums uz planšetniekiem ir otrs būtiskākais iemesls planšetes neizmatošanai, priekšroku dodot nettopam vai laptopam. Kaut gan ir nācies testēt planšetnieku, apvienojumā ar bloototh klavieri, kas planšetnieku padara par gandrīz lietojamu rīku, bet, ...... programmnodrošinājums diemžēl ļauj tikai lasīt MS dokumentus un veikt minimālas korekcijas. Par track/changes var aizmirst, kaut gan tā ir darba ikdiena.

Es izmantoju Kingsoft office planšetē pilnīgi identisks MS Office. tādas pašas funkcijas var veikt. Ja paņem maksas versiju, tad vēl plašākas iespējas to pielietot.
Funkcionalitāte - ļoti laba. Gan rakstīšana, Excel.

ZingZeng wrote:Uh, manējā pirmdzimtā ir sastādījusi vajadzīgo mantu sarakstu uz divām A4 lapām. ATsevišķš dzīvoklis, ko viņa ir sākusi pieprasīt pēdējā laikā, sarakstā nav iekļauts.

Vidējā patreiz aprobežojas ar 2 lietu pieprasīšanu - čībām un viedtālruni

Jaunākajai vajadzejā Bārbiju - dabūja, vajadzēja kroni - dabūja (plastmasas), vajadzēja Babyborn - nedabūs un lai necer, vajadzēja telefonu lai spēlētu spēles - dabūja, bet es netīšam to izmetu misenē.

Visas trīs prasa sunīšus, gan visas kopā, gan katra atsevisķi ................................

Un tad vēl prasa, Tēti, kāpēc tu paliec sirms ?

Šis ir labais

Labrīt kolēģi,

Piedāvāju paspamot par izmēriem, par planšetes izmēriem. Īsi sakot, nolēmu iegādāties šo viedojumu - pāraugušu telefonu, jeb neizaugušu portatīvo. Nevaru izdomāt kāds izmērs būtu optimālākais - 7" (8") vai 10". Lietojis neesmu īsti nevienu, tāpēc nezinu, kas ikdienā būtu parocīgāk. Planšete plānojas ar Android, ābolus neapskatu, nav iebildumi pret āboliem, bet esmu skops, ja nu vienīgais kāds mazlietots pa labu cenu pagadās. Budžets līdz 300 EUR. Par brendiem, grozies kā gribi, laikam izvēlēties ir iespējams tikai Asus vai Samsung, ir arī šis tas interesants no Lenovo, bet Latvijā diezgan nabadzīgi pārstēvēts. Nu un ja iespamosiet kādu ieteicamo modeli, būšu pateicīgs.

Pielietojums, dažāds - WEB, e-pasti, filmas, muzons, sīčiem spēlītes un viss pārējais ko spēj Android. HDMI izeja vēlama, bet ne obligāta.

Katram izmēram ir savi plusi un mīnusi:
- 7"(8") - kompakts, ērti paņemt līdzi, var turēt vienā rokā, jakas kabatā var iestūkēt;
- 10" - liels ekrāns, ērtāks lasīšanai un rakstīšanai un protams mūviju lūrēšanai.

A.