Skarbi!

Mēs ar sievu un bērniem nācām no garāžas mājās, kad paejot 5min (vēl atlika ~20min ko iet) sāka "smidzināt". Lietussargs glāba tikai pakausi. Pārējai tā, ka tek. Bērniem protams prieks, bet man telefons pa kabatām, kopā ar atslēgām, tai skaitā arī mašīnas, izpeldējuši :D

20.00 pamostos un pakasu zemāko muguras daļu

pieeju pie loga un pasmaidu - jēēeē, ir lietutiņš, būs feinak paskriet

20.24 sāku skriet un priecajos ka lietus sak mitēties

21.05 esmu atskrējis atpakaļ pie mājas un domaju - te nu tev bija negaiss

21.10 - 21.20 eju duša dziedot Kur ir mana lidmašīna

21.30 eju laukā un skrienot līdz auto (~7m) salīstu tā, ka nāk prātā visas Leningrad dziesmas

21.35 es uzbraucu uz trotuāra pi eSky n More un ieslēdzu avareikas, jo zinot, kur ir SAAB gaisa filtrs, netaisos riskēt, prātā pieminu Ušakovu!

21.50 pa zālienu un trotuāru esmu aizbraucis līz Sky n more parkingam. Prātā vēl joprojām Ušakovs

22.00 it kā lietus mitejies un dodos laukā no parkinga, bet nekur netieku, priekšā viens cits SAAB 9-5 palicis ar "iesmeltu" motoru

22.15 Esmu šķērsām Duntes ielai ar savu auto un ar krokodiliem dodu strāvu otram SAAB, pirmo reizi redzeju, ka pa izpūtēju nāk tik daudz dūmu, SAAB izskatījās kā samovars. Dziedam ar otru SAAB īpašnieci slavas dziesmas Ušakovam.

22.30 Otrs SAAB izklausās sauss, sameklēju atkal trotuāru un dodos centra virzienā, pie Bukultu ielas krustojuma, tfu tu velns, ezers un trīs laivas, tas ir auto, pa vidu šķērsam uguņojas. Man ir mērs pilns, lieku atpakaļgaitā. Aiz dusmām aizmirstu paskatīties spoguļos - BANG, viena zīme mazāk uz Duntes ielas. Prātā atkal Ušakovs un labas veselības veltījumi viņam. Brauciens pa Valdemārielu jau notiek tikai pa trotuāru. Pirmo reizi mūžā man gājēji trauce satiksmei (jā, daži taja laika arī staigāja pa āru). Iemācījos sistemātiski un ritmā signalizēt.

22.45 Esmu ticies pie drauga uz Miera ielas. Alus ir gards!

21.30 izbraucu 22.45 esmu pie drauga. Parasti ceļš aizņem 7 min.

Paldies Tev Ušakov!!!!

vēlāk ar būs kino par piedzīvojumiem uz Duntes ielas

Ne jau Ušakovs to lietu radīja:laugh:

chippy wrote:Ne jau Ušakovs to lietu radīja:laugh:

Bet viņš taču Vācijā atpūtās, pie reizes taču ar redzēja kādas ieliņas un noteksistemas......

Ušakovs bļin...

vidvuds wrote:

chippy wrote:Ne jau Ušakovs to lietu radīja:laugh:

Bet viņš taču Vācijā atpūtās, pie reizes taču ar redzēja kādas ieliņas un noteksistemas......

Ušakovs bļin...

Kopš kura laika atiešanu sauc par atpūtu!?

Smith wrote:Mēs dzīvojam dzīvokļos un mūs (bērnus) tāds lietutiņš tikai priecē. :P :whistle:
P.S. Kaut gan pieļauju, ka mans sīcis būtu gatavs ārdīties arī pa tavu ūdens pilno pagrabu. :evil:

Ha, es arī biju priecīgs, sēžot pie loga un skatoties to vājprātu, kas darījās aiz loga. Izgāju ārā, papriecājos, kā visas lietusūdens akas izverd ūdenskritumus un skalo manu nesen atkal salikto bruģi, visapkārt viss pludo, bet pagrabā viss čikeniekā. Tad lietus beidzās un es nočikoju pagrabu vēlreiz, lai ieraudzītu, ka māju laikam kā Noasa šķirstu no apakšas mēģina aiznest kanalizācijas ūdeņi - ūdens spiedās iekšā pa grīdas malām:woohoo: Pat ja man būtu bijusi tur tā aka ar sūkni iekšā, kas kačā ārā, ja paceļas gruntsūdeņi, tad problēmu tas neatrisinātu, jo parasti šos ūdeņus gāž kanalizācijā. Tāds risinājums ir kaimiņam, kam sūknis sajuka prātā, kačājot tos sūdus uz riņķi, līdz tie tika līdz kautkādiem tur vadiem un izblieza korķus.
Sīkais ar kaimiņbērniem vairākas reizes norāvās pa skaustu, jo kā reizi "spēlējās" pa peldošo smirdošo pagrabu aš līdz pusnaktij, sīčiem tiešām actions labs, kā senči skraida kā sadeguši pa sūdiem, nezinādami, ko ķert, ko grābt - turpināt smelt vai nest ārā mantas:P Labi, ka ledusskapis bija pāris mm augstāks par ūdens līmeni, vismaz alus palika auksts... un neviens netika nosists ar strāvu:blink:
Vidvudam +1, tikai nerubīju, kāpēc piesmelts auto vēl jācenšas piepīpēt, nevis aizvilkt sausumā

No iepriekšējiem lietiem man tpu..., tpu... nekad nav sanācis piesmelt motoru, bet ātrumkārba gan ir ierāvusi kļūdas.

Vēl viens arguments pret auto sēdināšanu!;)

Kad veiksme te ir te nav.

20 jūlija pēcpusdiena, jeb vakars. Izbraucu ar savu saab9-3 no servisa, jo ir sataisīta visa aizmugures ritošā, prieks, ka viss ir labi :). Izdomāju ar ģimeni aizlaist līdz Spicei mazliet iepirkties jeb pastaigāt pa veikaliem. Staigājam stundu, caur veikala sienām jau dzirdami dārdieni, pie sevis nodomāju jauki, ka ārā līst lietus un ir negais(nu tā pa dzīvi man negais vienmēr paticis). Pienāk plkst 22:00 kad izejam no Rimi, izeju ārā skatos :blink: auto līdz asīm ūdenī, dzirdama arī signalizācijas kaukšana. Es kā baigais vecis, ņemu botes padusē un brienu pie sava saabiņa, un aplaužos, pults nereaģē, durvis nobloķejušās. Par laimi bagāžnieks, ir mehānisks un šofera durvis arī stipri pagriežot atslēgu ir vaļā, manī mazliet iezogas smaids, jo liekas ka nu braukšu mājās, atverot durvis skatos mans paklājiņš peld :S signalizācija joprojām kaitinoši bļauj. Mērs ir pilns, domāju startēšu klāt, bet tur jau klusums iezadzis. Panelis spīd, bet klusums tik vien. Doma viena, doma otra sameklēju atslēgas novienoju aķi. :unsure: Tagad klusums pilnīgs signalizācija negaudo un esam vieni spices stāvlaukumā plkst 23:10. Par laimi zinu, ka pēc brīža būs palīgi, lai aizvilku auto mājās un ģimene būtu siltā un sausā mašīnā.
Spici tiesā laikam neiesūdzēt, par iespējamos zaudējumu segšanu.

Morāle. Kad tu esi telpās, nepriecājies par to ka ārā līst un ir negais, ja tavs saabiņs ir tur ārā. :(

Tagad auto ir tikai velkams :(

nja... es kkā, ja izskatās, ka līs, braucu daudzstāvenē.

pa skarbo šitā...

Līdzjūtības Rīgai, Tukums sauss, neko vairāk par smalku lietutiņu nemanīju.

labi, ka es līdz lietum jau biju mājās ... bet tā jau negaiss tiešām patestēja gan ēkas, gan mašīnas

Mjā, ir feini dzīvot mežā - lai arī brāziens bija pamatīgs, bet viss veikli sūcās zemē un nekādas peļķes neveidojās. Vakar gan sabijos, ka kāds lūztošs zars neuzgāžās manam Saabam virsū - es viņu uz nakti turu zem kokiem, lai no rīta nav baigais karstums mašīnā. Bet tas zibens bija tik iespaidīgs, ka man bija maķenīt mīziens iet līdz mašīnai un pārdzīt klajākā vietā. Pie tam skaidrs arī bija tas, ka pietiektu uz dažām sekundēm atvērt durvis iekāpšanai un izkāpšanai, lai visa vadītāja vieta būtu slapja.

Bet tā vispār pa skaisto, bija feini nolūkoties dabas varenumā. :)

Viena lieta, kad paša muļķības dēļ iebrauc dziļā peļķē un piesmeļ auto, tad nevar vainot nevienu citu kā sevi, bet ja auto piesmeļas stāvlaukumā, tad gan kaut kā dikti žēl. Ja ir KASKo, tad vismaz var mēģināt atdzīvināt par apdrošinātāju naudu!

Diemžēl Kasko nav, būs jādzīvina pa saviem līdzekļiem.