Tai pat laikā jāatzīst, ka atpazīstamāks auto motivē braukt korektāk. Savukārt, ar masā pazūdošu bembi var atļauties vairāk.. ne tā, ka nekaunīgi un nekulturāli, bet vienkārši maķenīt raitāk, nedomājot, kā gan to kāds interpretēs. Jo vidusmēra vojādžeristam tāpat ir viedoklis par vidusmēra bembistu, attiecīgi nav jēga tēlot paipuisīti, ja tevi uzskata par huligānu.
Vispār daudz kas atkarīgs no paša attiekmes. Ja uzskatīsi visus par krāniem, viņi tādi arī būs - pret tevi. Ja smaidīsi, tev smaidīs pretim. Lai arī reizēm šķiet, ka blakus tev ceļu satiksmē piedalās bezpersoniski dzelži, tomēr katrā no tiem pie stūres ir dzīva būtne. Un nav obligāti nepieciešams ciešs vizuāls vai audiāls kontakts, lai šīs būtnes spētu savstarpēji mijiedarboties.
Šorīt, braucot ar Focus'ņiku uz Vestienas ielu pēc sava melnīša, viens interesants tipāžs ar savu MB smuki cilpoja visiem garām Baltezerā. Vienubrīd arī priekšā pielīda, bet tūlīt jau atkal dudināja tālāk. Noskatījos, pasmaidīju - eh, tad šādi es parasti no malas izskatos? Nu feini! Teorētiski es varētu teikt, ka viņš maķenīt man patraucēja, gāzes pedāli uz brīdu atlaidi, taču es nebūt neuztvēru viņa izgājienu kā kaut ko ārkārtēju un manu augstdzimušo personību aizskarošu. Glīts auto, tīrs (pēdējā laikā reta parādība), var acis papriecēt. Tai pat laikā identiskā situācijā kāds opis varbūt šķendētos visu atlikušo dienu par to, kā tie jaunie frukti ar saviem glaunajiem auto brauc kā galīgi aptaurēti. Vaina attieksmē, kā sacīt jāsaka. Un kur jēga vairot negatīvas emocijas savā galvā? Tās jau paliks tik vien paša lietošanā.
Vēl piemērs. Vienu nakti Baltezerā reids, liek visus malā. Pūtiens stabules virzienā, dokumentus pat neprasa, abpusēji veiksmes vēlējumi, un, ļaujot turbīnai svilpt un 3" izplūdei rēkt, raiti turpinu ceļu mājup. Sieviete jautā - klau, bet kāpēc tu tā (ber grīdā), cilvēks (CP) uztvers to kā žestu viņa virzienā? Sāku domāt.. hmm, nu varbūt arī taisnība, iespējams, ka kāds dzīves nomākts indivīds to tā arī uztvertu. Bet es, ja būtu CP, kurš, apstādinājis tādu feini bubinošu Saabu, pie sevis tieši nodomātu - nu, davai, iemin tā, lai dzird trobeli!
