Re:Offtop :)
Posted: Mon Jun 07, 2010 12:16 am
Greger, ar SAABU tiks turpināts braukt.Un arī Hyundais tiks ekspluatēts. Jo šobrīd bez 2 mašīnām nekādi neiztikt.;)
Njā, šajā individualistu lapā vis pieprasītakais un visiem esošais protams ir gruntīgs arguments :laugh:ssalu wrote:nu cik es zinu tas ir vis pieprasitakais:
Tad varbūt zeķu likmi pārnesam no Griffin vs ... uz mazda 626 vs ... divu gadu garumā?elmo wrote:Greger, ar SAABU tiks turpināts braukt.Un arī Hyundais tiks ekspluatēts. Jo šobrīd bez 2 mašīnām nekādi neiztikt.;)
Te nu man jāsaka, mans dēls, ka Tavi maldu ceļi ir no tā Kunga redzami!Gregers wrote: 1. Ja neņem vērā vagonus tad SAAB modeļiem spoileris vispār nav vajadzīgs, jo tiem jau no rūpnīcas ir gandrīz perfekta aerodinamika
Par 323 neko diemžēl nezinu izņemot to, ka tam ir drausmīgi neerti sedekļi un skaņas izolacija ir palikusi rūpnīcā.elmo wrote:Nezinu kā ar 626 Mazdu, bet ar 323F tikai pozitīva pieredze.
Pats lētākais auto ekspluatācijā, kāds man līdz šim bijis.
Bat Greger, sāc jau pierast pie sieriņu garšas mutē, jo ir pamats domāt, ka Hyundai būs vēl izdevīgāks par 323 mazdinieku!:laugh:
:laugh: :laugh:
Par tēmuelmo wrote:Nu kas ir meitenes, gulēt nav jāiet!? Man rīt brīvdiena, bet jums tak jāstrādā!;)
cik tad reāli braucot pa koplietošanas ceļiem spoilers ir vajadzīgs? jā, piekrītu, vizuālais.. otrs, iespējams mazāk putekļu vai sniega sega kaut kur veidojās uz auto.. līdz ar to - nedomāju, ka ieguldījumi ir adekvāti ieguvumiem.. vai tas ir Vācijā vai Ķekavā ražots.lawyer wrote:Par antispārniem runājot - es uzticos tikai oriģinālajiem vai arī Vācijā ražotajiem/tirgotajiem, jo vāciešiem likums uzliek par pienākumu klientam garantēt, ka:
1) Antispārns pie 300km/h neielidos aizmugurē braucošajam stiklā - tas droši turas pie auto - to pārbauda vēja tunelī;
2) tas tiešām spiež auto aizmuguri pie zemes, nevis darbojas kā bura (bremzē auto) vai spārns (ceļ auto gaisā).
Tā iemesla dēļ Vācijā antispārni un spoileri ir dārgi, bet noteikti tās naudas vērti, ja grib iegūt reālu labumu vēl bez uzlabota izskata (tas gan gaumes jautājums)...
Liekam aiz auss, kad nākošreiz pērkam OCTAs, riskējot nopirkt lielu regresiņa %!db.lv: Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas Balva un Baltikums, kas iepriekš izcēlās ar OCTA cenu dempingu, izrādās, ir aktīvākās regresa prasītājas.
Tas nozīmē, ka auto braucējs, kas OCTA pircis šajās kompānijās un izraisījis avāriju (tātad vainīgs) visbiežāk var nonākt situācijām, kad apdrošinātājs, atrodot iemeslu, cietušajam izmaksāto atlīdzību piedzen no polises pircēja.
Db rīcībā esošie Latvijas Transportlīdzekļu Apdrošinātāju biroja dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī Balva un Baltikums attiecīgi regresā prasījušas 16,32% un 6,45% no piekritušām atlīdzības prasībām (neto). Piem., Balvas piekritušās atlīdzības prasības kopumā bija 510,7 tūkstoši latu, no kurām atgūta zaudējumu summa (regresi, kas veido lielāko daļu, cesijas, derīgās atliekas) veidoja 83,3 tūkstošus latu. Vienlaikus pie līdzīga prēmiju apjoma ERGO Latvija (505,47 tūkst. Ls) regresā prasījusi vien 11,4 tūkstošus latu.
Salīdzinoši – Seesam Latvia regresa prasību īpatsvars šogad bijis 0,28%, BTA – 1,1%, If apdrošināšana – 1,8%. Nedaudz augstāk bijis ERGO Latvija (2,26%), BAN (2,49%), Balta (2,69%) un Gjensidige (3,24%). Tādējādi vidēji tirgū regresa prasību rādītājs šogad trīs mēnešos bijis 3,41%.
Dati liecina, ka OCTA tirgū ar lielākajiem zaudējumiem (tehniskais rezultāts) šogad 1. ceturksnī strādājusi Balva (390,23 tūkstoši latu), kurai ar 180 tūkstošiem latu seko BTA un ar 138,6 tūkstošiem latu – Seesam Latvia. Lielākā peļņa gada sākuma bijusi Gjensidige - 165,5 tūkstoši latu, kam seko Balta ar 134,5 tūkstošiem latu un Baltikums – 42,6 tūkstoši latu. ERGO Latvija strādājusi ar 10,6 tūkstošu latu peļņu, bet BAN – 16,8 tūkstoši latu peļņu
Kur tu biji pirms nedēļas, kad Balvā nopirku octu... :(Yukki wrote:Datus, protams, var pagriezt kā vajag, tomēr šoreiz tie vismaz 2 pozīcijās sakrīt ar manu priekšstatu par AAS biznesu:Liekam aiz auss, kad nākošreiz pērkam OCTAs, riskējot nopirkt lielu regresiņa %!db.lv: Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas Balva un Baltikums, kas iepriekš izcēlās ar OCTA cenu dempingu, izrādās, ir aktīvākās regresa prasītājas.
Tas nozīmē, ka auto braucējs, kas OCTA pircis šajās kompānijās un izraisījis avāriju (tātad vainīgs) visbiežāk var nonākt situācijām, kad apdrošinātājs, atrodot iemeslu, cietušajam izmaksāto atlīdzību piedzen no polises pircēja.
Db rīcībā esošie Latvijas Transportlīdzekļu Apdrošinātāju biroja dati liecina, ka šogad pirmajā ceturksnī Balva un Baltikums attiecīgi regresā prasījušas 16,32% un 6,45% no piekritušām atlīdzības prasībām (neto). Piem., Balvas piekritušās atlīdzības prasības kopumā bija 510,7 tūkstoši latu, no kurām atgūta zaudējumu summa (regresi, kas veido lielāko daļu, cesijas, derīgās atliekas) veidoja 83,3 tūkstošus latu. Vienlaikus pie līdzīga prēmiju apjoma ERGO Latvija (505,47 tūkst. Ls) regresā prasījusi vien 11,4 tūkstošus latu.
Salīdzinoši – Seesam Latvia regresa prasību īpatsvars šogad bijis 0,28%, BTA – 1,1%, If apdrošināšana – 1,8%. Nedaudz augstāk bijis ERGO Latvija (2,26%), BAN (2,49%), Balta (2,69%) un Gjensidige (3,24%). Tādējādi vidēji tirgū regresa prasību rādītājs šogad trīs mēnešos bijis 3,41%.
Dati liecina, ka OCTA tirgū ar lielākajiem zaudējumiem (tehniskais rezultāts) šogad 1. ceturksnī strādājusi Balva (390,23 tūkstoši latu), kurai ar 180 tūkstošiem latu seko BTA un ar 138,6 tūkstošiem latu – Seesam Latvia. Lielākā peļņa gada sākuma bijusi Gjensidige - 165,5 tūkstoši latu, kam seko Balta ar 134,5 tūkstošiem latu un Baltikums – 42,6 tūkstoši latu. ERGO Latvija strādājusi ar 10,6 tūkstošu latu peļņu, bet BAN – 16,8 tūkstoši latu peļņu